Kolīdz ir notikusi apputeksnēšanās, sāk veidoties embriji un endosperma, augam pārvirzot fotosintēzes produktus un iepriekš sakrājušos cieti un proteīnus (lapās un kātos) attīstības stadijā esošajiem graudiem. Jo ilgāks ir graudu briešanas periods, jo paredzami lielāka izmēra auzu graudi.
Līdztekus auga nodrošināšanai ar barības vielām auzu graudu izmēru var ietekmēt apgāde ar ūdeni (irigācija, lai izvairītos no sausuma radīta stresa) un slimību profilakse - nepieciešams lietot fungicīdus un barības vielas, kas ļauj saglabāt zaļu lapotni un samazināt slimību rašanās risku, tādējādi uzlabojot auga veselību.
Slāpekļa lietošanai ir vislielākā nozīme attiecībā uz galīgo auzu graudu izmēru un svaru. To lietojot agri, tiks nodrošināta liela lapotne, kura saturēs lielu daudzumu kātos esošo ogļhidrātu. Tie, savukārt, tiks pārvirzīti uz attīstības stadijā esošajiem graudiem to briešanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir sausuma zonās, kur 60% graudu ražas varētu veidoties šādā veidā.
Ir svarīgi sekot slāpekļa līmenim augā, jo tādējādi iespējams nodrošināt, ka ilgāk saglabājas spēcīga lapotne un optimizējas graudu briešanas periods. Savukārt slāpekļa lietošana vēlākās attīstības stadijās palielina graudu svaru.
Fosforam ir liela loma auga apgādē ar enerģiju, kas nepieciešama attīstības procesiem. Augā saglabāto ogļhidrātu pārdale prasa enerģiju, padarot auga nodrošinājumu ar fosforu par būtisku nosacījumu laba auzu graudu izmēra panākšanā.
Lai uzlabotu auzu graudu galīgo izmēru, ir izmantojami gan beramie, gan arī uz lapotnes izsmidzināmie fosfora mēslošanas līdzekļi.
Kālijs sekmē barības vielu kustību augā. Tas regulē ūdens iztvaikošanu no auga, auzai pārdalot minerālus un tos piegādājot vārpām. Kālijs arī palīdz izvairīties no agras auga novecošanas, ko bieži vien izraisa graudu briešanas laikā piedzīvots sausums. Ja augiem trūkst kālija, tie slikti spēj regulēt lapu svīšanu, kas var novest pie karstuma stresa un auga vīšanas. Pietiekama apgāde ar kāliju pagarina graudu briešanas periodu, kas, savukārt, saistāms ar auzu graudu svara palielinājumu.
Gan mangānam, gan cinkam ir sava loma slāpekļa metabolisma procesa nodrošināšanā, tāpēc tie ir nozīmīgi arī auzu graudu svara uzlabošanā.
Pilnīga ražas novākšana īpaši būtiska ir atsēnalotām auzām. Lai saglabātu ražas kvalitāti, kulšanas laikā nedrīkst tapt sabojāts grauds vai tā apvalks. Auzām jābūt bez nezālēm un citām nevajadzīgām daļiņām. Uzreiz pēc kulšanas - iespējami ātrāk - būtu jāsāk auzu žāvēšana. Žāvējot atsēnalotas auzas, būtu jāizvairās no pārmērīga karstuma, jo tas var bojāt grauda kodolu. Žāvējot auzas, mitruma līmenis nedrīkst pārsniegt 14%.
Augsnes kvalitātes prasības auzām ir zemākas, nekā kviešiem un miežiem. Vēl zemākas tās ir tikai rudziem. Lielākā daļa samērā auglīgu un sausu augšņu ir atbilstošas auzu audzēšanai, ja vien ir labvēlīga temperatūra un mitruma līmenis.
Auzu prasības pēc augsnes barības vielām (N, P, K) ir mazākas, nekā kviešiem, miežiem un kukurūzai. Tomēr auzas ir ievērojami vairāk nekā mieži un nedaudz vairāk nekā kvieši un rudzi pakļautas sāls koncentrācijai.
Auzu šķirnes labāk nekā citi graudaugi pacieš augsnes skābumu. Auzas var augt pat augsnē ar pH 4.5, tomēr, lai sasniegtu maksimālu ražu, auzu lauki ir jākaļķo tā, lai pH līmenis būtu 5.3-5.7.
Slāpekļa lietošana vēlākās auga attīstības stadijās palielina graudu svaru.