Kā uzlabot kviešu izturību pret slimībām

Slāpeklis un kālijs

Slāpekļa deficīts augus padara slimību uzņēmīgus, un, kamēr nav apmierinoša nodrošinājuma ar kāliju, augi slikti attīstās un panīkst, īpaši sausā laikā. Fizioloģiskais stress augiem ir daudz postošāks apstākļos, kad trūkst kālija - tad ir izteiktāki sala bojājumi, augiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai atgūtos no mitruma pārpilnības, tie sāk ātrāk vīst un ilgstoša sausuma apstākļos kļūst ļengani.

Apstākļos, kad slāpekļa un kālija attiecība nav sabalansēta, augi ir uzņēmīgāki ne vien pret slimībām, bet arī kaitēkļiem. Tādējādi rodas lielāka šķīstošo slāpekļa savienojumu un vienkāršo ogļhidrātu koncentrācija un tiek nodrošināta viegli pieejama barības bāze slimībām, piemēram, miltrasām.

Kālija trūkums veicina plānāku šūnu sieniņu ar mazāku mehānisko izturību pret kaitēkļiem rašanos. Pētījumos, kas veikti vairāk kā 1000 graudaugu izmēģinājumos, pierādījies, ka tad, ja kālija līmenis ir zems un nav sabalansēts ar slāpekli, papildus lietots kālijs samazina slimību un baktēriju izplatību vairāk nekā 70 % gadījumu. Kālija deficīts ir arī saistīts ar augstāku rūsas infekcijas izplatību.

Cinks un varš

Ir pierādīts, ka cinka trūkums palielina risku graudaugiem tikt inficētiem ar graudaugu sakņu puvēm (Rhizoctonia cerealis), bet vara trūkums izraisa vīrišķo sterilitāti un veido tukšas graudu vietas, kas var tikt inficētas ar melnajiem graudiem.

Mangāns

Daudzos novērojumos tiek atzīta mangāna ciešā saistība ar slimību ierobežošanu. Tam ir tieša inhibējoša iedarbība uz sēnīšu veidošanos, jo īpaši miltrasu, kā arī tas piedalās lignīna un suberīna ražošanā, kas auga šūnas padara izturīgākas pret infekcijām. Tāpat ir pozitīvi pierādījumi mangāna lietošanai attiecībā uz kviešu saslimstības ar sakņu un stiebru pamatnes puvēm mazināšanu.