Mēslošanas produktu drošība un drošums
Jaunas ķīmiskās zināšanas un jaunas prasības attiecībā uz ķīmiskajām vielām var radīt nepieciešamību klasificēt fosfātu mēslošanas līdzekļus, kas satur amonija nitrātu un citas sastāvdaļas. Šie produktu veidi var tikt klasificēti kā bīstami cilvēkiem un arī videi.
Gadu gaitā ar amonija nitrāta minerālmēsliem ir bijuši saistīti vairāki negadījumi, kas ietekmējuši tiesību aktus transporta, glabāšanas un apstrādes jomā. Mēslojuma sadalīšanās transportēšanas un uzglabāšanas laikā ir rosinājusi toksisko gāzu rašanos un bīstamas situācijas.
Apvienoto Nāciju Organizācija ir izstrādājusi Globāli harmonizēto ķīmisko vielu klasifikācijas un marķēšanas sistēmu (GHS). GHS ir saskaņota ar ANO Rekomendācijām par bīstamo kravu pārvadājumiem – regulas modeli attiecībā uz testēšanas metodēm un bīstamības identificēšanu. Eiropa ir pieņēmusi GHS Eiropas versiju un izdevusi Produktu klasifikācijas un marķējuma regulējumu (CLP).
Starptautiskās ANO Rekomendācijas par bīstamo kravu pārvadājumiem ir iestrādātas arī starptautiskajos mēslojuma transportēšanas tiesību aktos – caur IMO (kuģniecības), ADR (ceļu), RID (dzelzceļa), ADN (R) (baržu) un IATA (gaisa) kustību regulējošajiem tiesību aktiem. Nacionālie un vietējie noteikumi attiecas uz mēslošanas līdzekļu uzglabāšanu. Savukārt SEVESO direktīva sniedz vadlīnijas par bīstamo produktu uzglabāšanas apjomiem un riska novērtējumu Eiropas Savienībā.
Mēslojuma drošums atkarībā no produkta veida
Amonija nitrāts (mēslošanas līdzeklis ar augstu nitrātu saturu)
AN 33.5, pateicoties tā augstajam amonija nitrāta saturam, ANO klasificē kā oksidētāju (5.1 klase). Valsts iestādes izstrādā īpašu regulējumu tā uzglabāšanai. Kompānijas Yara mēslojums, kas radīts uz amonija nitrāta bāzes, iziet detonācijas testu un tam ir ļoti augsta izturība pret detonāciju. Ja ugunsgrēkā cieš mēslojums, kas atrodas maisveida iepakojumā, tad tas var izkust un sabojāties, taču attiecībā uz uguni tam būs nenozīmīga ietekme.
Izbiruša un par nederīgu kļuvuša amonija nitrātu saturoša materiāla apstrāde
No iepakojuma vai konveijera lentes izbirušais produkts būtu ātri jāsavāc, jāapstrādā un jāpārdod kā normāls produkts, ja tas nav paguvis piesārņoties un apmierina mēslojuma kvalitātes prasības. Taču, ja tā nav, tas ir jāizšķīdina vai jāneitralizē. Ja produkts ir nopietni piesārņots, tas jāuzskata par nederīgu un jāiznīcina saskaņā ar vietējām prasībām bīstamu produktu pārstrādei.
Papildus CLP regulējumam Eiropā, amonija nitrātu saturoša mēslojuma uzglabāšanu regulē COMAH (Seveso) direktīva. Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Francijā, ir papildus ieviests nacionālais regulējums - TRGS Vācijā, Code de l'environment Francijā, un tur noteikta šo produktu glabāšanas kontrole. Nacionālu regulējošo mehānismu ieviešana kļūst arvien izplatītāka un par tiem ir jāpārliecinās katrā valstī atsevišķi.
Amonija nitrāts NPK mēslojumā
Amonija nitrāts NPK minerālmēslos var sadalīties, pastāvot augstām temperatūrām. Eksotermiskas reakcijas izraisa siltuma un gāzes izdalīšanos no mēslošanas līdzekļa pēc sākotnējā perioda ar pH samazinājumu. Sadalīšanās ātrums paātrinās hlorīda, organisko vielu un dažu metālu jonu - jo īpaši vara (Cu2+) klātbūtnē. Sairšanu kavē fosfāta, oglekli saturošu vielu un augsta pH esamība.
Daži uz amonija nitrāta bāzēti NPK mēslošanas līdzekļi uzrāda pašsadalīšanās īpašības (SSD). SSD atsevišķiem minerālmēsliem var ierosināt neparedzēta sasilšana (> 120 ° C) noteiktā laika periodā. Šāda pašsadalīšanās tiem turpināsies arī pēc tam, kad siltuma avots būs likvidēts, un to var būt ļoti grūti apturēt.Sadalīšanās pati par sevi parasti nav bīstama, taču tās rezultātā radusies gāze satur toksiskas sastāvdaļas (piemēram, Cl2, HCl, NOx).
Kalcija nitrāta mēslojums
CN mēslojums satur aptuveni 15% kristālu ūdens, kas samazina produkta kā oksidētāja īpašības. Mēslošanas līdzekļi, kas balstīti uz slāpekļskābes amonija kalciju, GHS / CLP tiek klasificēti kā "akūti Tox, 4 H302., Rada acu bojājumu / kairinājumu, H318". Produktu iepakojumi ir marķēti saskaņā ar attiecīgām ķīmiskajām prasībām. Pagaidām nav konstatēti gadījumi, kad CN mēslojums būtu izraisījis smagus bojājumus.
Urīnvielas produkti
Saskaņā ar CLP regulējumu (EC No. 1272/2008, CLP)un ANO transporta noteikumiem urīnvielas produkti netiek klasificēti kā bīstami, taču tie ir potenciāli bīstami, jo pie augstām temperatūrām var atbrīvot amonjaku. Urīnvielu nedrīkst miksēt ar citām ķīmiskajām vielām, taču īpaši bīstama var būt tās sajaukšana ar slāpekļskābi.
Mēslojuma nelietderīgas lietošanas novēršana
Mēslojuma glabāšanai vai apstrādei izmantojamās ēkas un novietnes būtu pienācīgi jāpasargā no nesankcionētas svešu cilvēku piekļuves. Mēslojumu, kas satur amonija nitrātu vai citus nitrātus, var izmantot sprāgstvielu ražošanai, un tas ir izmantots vairākos teroristu uzbrukumos visā pasaulē. Tāpēc šādu produktu pieejamība ir ierobežota ar likumu. Minerālmēsli, kas satur 16% vai vairāk amonija nitrāta, nav pieejami sabiedrībai. Piekļuve šādiem produktiem tiek dota tikai lauksaimniekiem un citiem profesionāliem lietotājiem (ES Regula 1907/2006, REACH)
Vienkāršotā veidā noteikumi paredz – ja konkrētajā gadījumā vienlaikus pastāv nitrātu slāpeklis (NO3-N) un amonija slāpeklis (NH4-N) koncentrācijā 8% vai vairāk, tad produkts satur vairāk nekā 16% slāpekļa, kas ir amonija nitrāta formā.
Vienkārši padomi noziedzības novēršanai:
- Glabājiet minerālmēslus slēgtās telpās
- Apklājiet minerālmēslus, kas ir jātur ārā
- Regulāri pārbaudiet, vai jums netrūkst minerālmēslu – t.i., vai kaut kas, iespējams, nav nozagts
Nepārdodiet mēslojumu personām, ja neesat drošs, ka tās to neizmantos profesionāliem nolūkiem.
Atrodi kompānijas Yara padomu ikvienam drošības jautājumam
