Kālijam ir tieša ietekme uz ziedu skaitu un no tiem izveidojošo ogu kvalitāti.
Augsts kālija līmenis - 3,5-4,5 kg K / t ogu - ir vajadzīgs spēcīgai auga augšanai. Salīdzinot ar citām barības vielām (piemēram, slāpekli), kālijs grūti šķīst ogās to nogatavošanās laikā, tādēļ šī elementa piegādes ir jānodrošina visā ogu briešanas laikā, jo ogas maina krāsu.
Lielākā kālija uzņemšana ir laikā starp ogu veidošanos līdz pat ražas beigām.
Labs auga nodrošinājums ar boru ir svarīgs sakņu augšanai, ziedputekšņu izveidei, sēklu veidošanai un ogu komplektam. Boram ir arī tieša ietekme uz ogu membrānas integritāti, jo tas palīdz saglabāt šūnu sieniņu struktūru.
Standarta prasība ir bors apmēram 5 g / t augļu. Tā uzņemšana palielinās zemeņu ziedēšanas laikā un rezultējas labā šī elementa akumulācijā ogā. B prasības atšķiras starp šķirnēm, un tas ir jāņem vērā, izstrādājot barības vielu programmas.
Pētījumi skaidri apliecina ieguvumu no bora lietošanas attiecībā uz ogu skaitu un ogu svaru, tādējādi uzlabojot ražu. Tas daļēji var būt saistīts ar bora ietekmi uz ziedputekšņu veidošanos un labāku apputeksnēšanos.
Cinka lietošana var palielināt ogu skaitu, kas veidojas vienā augā, tādējādi rezultējoties augstākā ražā. Tomēr pārlieku liels nodrošinājums ar cinku noved pie ogu deformācijas
Cinks, salīdzinot ar citiem mikroelementiem, relatīvi lielos daudzumos ir atrodams ziedos un ogās. Ogās atrodas vairāk nekā 30% no visa augā esošā cinka apjoma, un augs to uzņem 2,5 g / t, lai saražotu 1 tonnu ogu.
Cinka deficīts parasti ir novērojams, ja tā saturs lapās ir zem 10-20 ppm. Pārāk daudz cinka – ja tā koncentrācija lapās pārsniedz 50 ppm - rada toksiskumu. Augsta pH augsnēs (> pH 7,0) cinka deficīta problēmas ir kaitīgākas, un tās pastiprinās nesen kaļķotās augsnēs.
Ja augam pieejams nepietiekams cinka daudzums, lielāku ražu var palīdzēt gūt lapās uzkrātais cinks.