Lielākā daļa šķirņu ir attīstījušās no dārza zemenes (Fragaria x Ananassa) un tās tiek audzētas dažādos reģionos visā pasaulē, izņemot polāros platuma grādus.
Katru gadu pasaulē tiek izaudzētas vairāk nekā 4,3 miljoni tonnas zemeņu. Pēdējā desmitgadē kāpums ir bijis sevišķi straujš – sākotnēji tās bija 3,2 miljoni tonnas. Lielākais zemeņu audzētājs ir ASV ar 1,3 miljoniem tonnu gadā, kas veido 30% no šī kultūrauga kopējā apjoma Pasaulē (1. tabula). Nākamās lielākās zemeņu audzētājvalstis ir Turcija, Spānija, Ēģipte un Meksika, kas katra izaudzē starp 230 000 un 303 000 tonnu šo ogu. Audzēšanas platības un to attiecīgās ražas ievērojami atšķiras, kas galvenokārt skaidrojams ar dažādām audzēšanas metodēm.
Audzējot zemenes zem seguma- plastmasas vai stikla siltumnīcās, ir iespējams iegūt līdz pat 70 t/ha lielu zemeņu ražu, kamēr, audzējot zemenes lauka apstākļos, lauksaimnieku mērķis ir gūt ražu apmēram 20 t/ha. Augstākā iegūtā vidējā raža - 56 t/ha - tiek gūta ASV, lielu daļu zemeņu intensīvi audzējot plastmasas tuneļos.
Ziemeļvalstu un Austrumeiropas valstīs rādītāji ir zemāki, robežās no 3-8 t/ha, bet labākie audzētāji sasniedz ražas, kas ir daudz augstākas par minētajiem vidējiem rādītājiem. Spānija ir lielākais zemeņu eksportētājs ar vairāk nekā 350 000 tonnu gadā, pārdodot 85% ražas lielākoties Ziemeļeiropas patērētājiem. Vācija un Francija ir lielākās zemeņu importētājas Eiropas Savienībā, ar 90 000-100 000 tonnu gadā. Otrs lielākais eksportētājs ir ASV, to galvenais tirgus ir Kanāda, kas patērē 110 000 t. Apmēram 80% no ASV eksportētās zemenes ir svaigas.
ASV zemeņu patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā ir aptuveni 3 kg, un šis skaitlis pēdējā desmitgadē ir gandrīz dubultojies. ES pilsoņi patērē līdzīgu daudzumu zemeņu – uz personu robežās starp 3 un 4 kg.