Viens no lauksaimniecības kultūraugu labas ražas nosacījumiem ir pietiekams barības elementu nodrošinājums augos. Lai varētu izvērtēt, vai kultūraugiem barības elementi ir pieejami vajadzīgajā daudzumā, ir nepieciešams veikt augsnes analīzes, novērtējot kopējo augsnes auglības rādītāju, īpašu uzmanību pievēršot barības elementu saturam augsnē.
Ņemot vērā šos augsnes analīžu rādītājus, varam sastādīt mēslošanas plānu kultūraugiem. Kultūraugu audzēšanas procesā varam veikt arī augu vizuālo diagnostikas metodi jeb barības elementu deficīta vai pārbagātības noteikšanu pēc auga ārējām pazīmēm. Šī metode prasa lielu agronoma pieredzi, tā ir lēta un ātra, bet tā nebūs pietiekami precīza un nevar sniegt vispusīgu informāciju par kultūraugu barošanās apstākļiem. Te jāņem vērā tas, ka, ja augam varam diagnosticēt acīmredzamas kāda barības elementa deficīta pazīmes, tas jau var liecināt par neatgriezeniskiem ražas zudumiem. Bieži barības elementa trūkums ir neliels, tad šādās situācijās mēs vizuālas deficīta pazīmes uz auga nenovērosim. Šo stāvokli var nosaukt arī par slēpto deficītu jeb “slēpto badu”.
Avots: Yara International mācību materiāli, 2008
Viens no risinājumiem pilnīgākai izpratnei par augu barošanās apstākļiem un barības elementu pieejamību augam, ir veikt augu audu ķīmisko analīzi. Tā ir papildinoša metode augsnes agroķīmiskajai analīzei, jo ļauj secināt vai kāds no augšanas faktoriem nav negatīvi ietekmējis barības elementu uzņemšanu aktīvās veģetācijas periodā. Augu audu ķīmiskajai analīzei izmanto pēdējās, labi attīstītās augu lapas, tās visatbilstošāk norāda barības elementu nodrošinājumu augos un ļauj konstatēt to trūkumu. Šos paraugus ievācam pirms paredzētā ārpussakņu smidzinājuma
Yara Latvija jau vairāk kā 5 gadus YaraVita produktu lietotājiem ir devusi iespēju ievākt lapu paraugus un nosūtīt tos uz Yara Megalab™ laboratoriju Poklingtonā, UK. Šajā sezonā esam analizējuši 155 augu lapu paraugus, to skaitā 137 lapu paraugi no ziemas kviešiem; 18 lapu paraugi - ziemas rapsim. Iestājoties rudens periodam, mēs varam atskatīties uz lapu analīžu rezultātiem, kurus esam ieguvuši, un apsvērt lēmumus, kurus mēs varam pieņemt attiecīgi nākamajā sezonā un pilnveidot izvēlēto mēslošanas stratēģiju.
Lapu analīzes rekomendējam veikt pirms plānotā ārpussakņu mēslojuma lietojuma, lai pārliecinātos par auga nodrošinājumu ar barības elementiem, kā arī 7 – 10 dienas pēc smidzinājuma veikšanas, lai konstatētu barības elementu uzņemšanās efektivitāti. Šī gada ziemas kviešu lapu analīžu rezultātu kopsavilkumā redzam atkārojamies iepriekšējo sezonu tendences, kuras norāda uz salīdzinoši zemu mikroelementu nodrošinājumu augos vismaz 50% no visiem nosūtītajiem paraugiem. Varam novērot arī nepietiekošu slāpekļa, fosfora un kālija nodrošinājumu augos, kas var liecināt, par to, ka makroelementi no augsnes nav pieejami pietiekošā daudzumā, īpaši ja tiek ievērotas “NPK brīvdienas”.
Ziemas kvieši, barības elementu nodrošinājums lapās, AS 20 – 39, 2024, Latvija
Avots: Yara Megalab™ lapu analīžu rezultāti; Yara Latvija
Lielu ietekmi uz auga attīstību pirmajās to attīstības stadijās atstāj fosfora nepietiekamība. Jo fosfors piedalās galvenokārt metaboliskās enerģijas ražošanas procesā. Attiecīgi fosfora trūkumu varam novērot arī vizuāli - vāji attīstītas saknes veidā, līdz ar to atpaliek arī augu virszemes daļu augšana. Spēcīga un labi attīstīta sakņu sistēma ir pamats auga spējai uzņemt ūdeni un barības vielas no augsnes. Ko varam darīt šādos gadījumos, kad augam nav nodrošināts pietiekams daudzums fosfora no augsnes vai tas nav pieejams augam uzņemamā veidā augsnes šķīdumā? Veikt smidzinājumu ar fosforu saturošu ārpussakņu mēslojumu. Mēslošanas plānos iekļaujot YaraVita STARPHOS CMZ smidzinājumu rudenī, iegūstam gan labi attīstītu sakņu sistēmu, gan nodrošinām papildus būtiskākos graudaugu mikroelementus – Cu, Mn, Zn. Ļoti svarīgi atcerēties, ka pavasarī atjaunojoties veģetācijai YaraVita KOMBIPHOS/ YaraVita ZEATREL smidzinājumi būtiski uzlabo fosfora apgādes iespējas augos, kamēr tas nav pieejams no augsnes zemās augsnes temperatūras dēļ.
Ne mazāk būtisks ir slāpekļa nodrošinājums. Slāpekļa devas izvēli attiecīgajam laukam un tā nogabaliem jau ļoti precīzi varam nodrošināt izmantojot precīzās lauksaimniecības rīkus – Yara N-Testeri BT, ar kuru, nosakot fotosintēzes aktivitāti, iegūstam aktuālo slāpekļa pieprasījumu konkrētajā ziemas kviešu sējumā, tālāk iegūtos datus varam izmantot Atfarm portālā, kur veidojam VRA kartes konkrētajam laukam un izmantojam iespēju lietot slāpekļa mainīgās devas.
Avots: Yara Megalab™ lapu analīžu rezultāti; Yara Latvija
2023./2024. gada sezonas ziemā tika novēroti kailsala periodi, kas ietekmēja auga ziemošanas spējas. Kopsakarības varējām novērot arī pirmajos pavasara lapu analīžu rezultātos, kur visos no ievāktajiem paraugiem tika konstatēts izteikti zems vara nodrošinājums. Varš augos veicina gan augu šūnu noturību pret dažādiem slimību ierosinātājiem, gan sausuma un sala izturību. Šādos gados, kad lapu analīžu rezultātos jau augšanas sākuma stadijās novērojam izteiktu vara trūkumu, iesakām lietot papildus YaraVita COPTRAC 0.25 – 0.5 l/ha.
Yara Megalab™ laboratorijā veikto ziemas kviešu lapu paraugu rezultātos mēs redzam skaidru tendenci – visbiežāk ziemas kviešos trūkst vismaz divi būtiskākie mikroelementi un vairāk kā 50% lapu paraugu rezultātos ir novērojams nepietiekošs nodrošinājums ar visiem trīs graudaugiem svarīgajiem mikroelementiem – Cu, Mn, Zn. Situācijās, kad tiek kavēti mikroelementu smidzinājumi varam novērot samazinātu graudu skaitu vārpā, bieži vien jau pat vārpas attīstības sākumposmā nav izveidojies pietiekams graudu skaits.
Risinājums ir YaraVita GRAMITREL PLUS/ YaraVita CEREIS/ YaraVita MANCOZIN ārpussakņu mēslojuma smidzinājumi kopā ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu. Tie nodrošina augiem Cu, Mn, Zn apgādi, kas var būt izšķiroša graudu skaitam vārpā, gan cietes, gan olbaltumvielu sintēzē.
Ir jāatzīmē, ka ārpussakņu mēslojums nevar aizstāt pamatmēslojumu, bet noteikti var nodrošināt efektīvāku barības elementu uzņemšanu caur sakņu sistēmu, uzturēt auga augšanas procesus ekstremālākos augšanas apstākļos un uzlabot ražas kvalitātes rādītājus. Katru sezonu sekojot līdzi barības elementu nodrošinājumam augos un vērtējot rezultātus, secinājums ir viens – par ārpussakņu mēslojuma lietojumu vairs nav jāšaubās, jo tā ir pamatvajadzība, lai nodrošinātu mikroelementus augos. Atliek vien izveidot atbilstošu mēslošanas plānu.
Rakstu sagatavoja:
Sandra Mediņa - Tolmane, Yara Latvija agronome - konsultante