Cik daudz slāpekļa būs nepieciešams rapsim pavasarī?

Pārāk zema raža nozīmēs to, ka kāda faktora dēļ netiek realizēts viss ražas potenciāls. Savukārt pārāk lielas, nepamatotas N devas nozīmēs nevajadzīgas izmaksas un arī negatīvu ietekmi uz vidi.

Pētījumi apstiprina to, ka optimālas slāpekļa mēslojuma devas pavasarī ir tieši saistītas ar uzņemto slāpekļa daudzumu rudenī. Jo lielāks uzņemtā slāpekļa daudzums rudenī, jo mazāk tas ir nepieciešams pavasarī un otrādi.

Lai kāds arī būtu veids, kādā aprēķini tiek veikti,  princips ir balstīts uz rudenī izaugušo  biomasu un slāpekļa saturu tajā. Jo spēcīgāks un lielāks rapsis izaudzis rudenī, jo vairāk slāpekļa tas ir uzņēmis, jo vairāk varam samazināt nepieciešamā slāpekļa daudzumu pavasarī.¹

Ir vairāki veidi kā varam nonākt pie rezultāta.

 Kā būtu, ja būtu vēl precīzāk?

Precīzās mēslošanas princips ir vienkāršs. Tā vietā, lai mēslotu visu lauku ar vienādu devu, mēs lauka robežās pielāgojam devas,  atbilstoši noteiktajai augu vajadzībai. Tradicionālā tiešā mēslojuma izkliedēšana it visur vienāda, kas nozīmē, ka pareizi mēslojam tikai trešo daļu no lauka. Vienai trešdaļai sanāk par maz, bet atlikušajai trešdaļai par daudz. Precīzajā mēslošanā mēs cenšamies sadalīt slāpekli saturošu mēslojumu tā, ka to, kas nav vajadzīgs lauka daļās ar zemu pieprasījumu (spēcīga biomasa), iedodam lauka daļās, kur pieprasījums ir lielāks (zema biomasa). Praksē ar visaugstāko precizitāti to var veikt ar Yara N-Sensor® palīdzību, kas skanē augu biomasu reāllaikā, vai ar Yara Atfarm programmas palīdzību, kas skanē laukus ar satelīta palīdzību un veido mainīgo devu mēslošanas kartes, balstoties uz augu biomasas satelīta attēliem.

Kā Yara N – Sensor® strādā rapsī?

Visprecīzāk noteikt un izlietot augiem konkrētajā brīdī nepieciešamo slāpekli noteikti ir iespējams, izmantojot precīzās lauksaimniecības rīku Yara N-Sensor®. Tas skenē augus, vienlaikus veicot rapša biomasas uzskaiti un aprēķinot N saturu rapša augā. Pirmais skenējums ir jāveic rudenī, lai fiksētu augu stāvokli pirms ziemas. Veicot rapša skenēšanu rudenī vairāku gadu garumā ar Yara N-Sensor®, konstatēts, ka rapsis var saturēt no 24 kg/ha N līdz pat 130 kg/ha N (Agricon Vācijas dati).  Šīs vērtības vien norāda uz ārkārtēji lielo variāciju viena lauka robežās, kas nozīmē to, ka, veicot vienas vidējās devas izstrādi, kļūda būs ārkārtīgi liela. Noteikti ir vērojama konkrētā gada ietekme. Tomēr, ja gribam būt ļoti precīzi, šeit nederēs vidējās vērtības, jo mērķis ir precīza mēslojuma izstrāde atbilstoši biomasai un pieprasījumam.

Zemāk attēls ar datiem, kas iegūti  ar Yara N-Sensoru, slāpekļa saturs rapša lapās rudenī. 2012.-2014.gada dati.

Zemāk Yara N-Sensor® skenēta rapša lauka karte 2021.gada rudenī Latvijā, Kurzemē. Rapša augu slāpekļa saturs 18.10.2021. svārstījās no 12-85 kg/ha N. Rekomendētā N tīrvielas deva 44-138 kg/ha N. Vidēji 123 kg/ha N.

Sešu gadu ilgs pētījums rāda ka, izmantojot Yara N-Sensor® precīzai mēslojuma izstrādei, saimniecības spēj palielināt rapša ražu par 5 % un par 8 % samazināt N mēslojuma nepieciešamību (Agricon Vācija dati).²

Bet ko varam darīt tad , ja Yara N-Sensor® saimniecībā vēl nav iegādāts?

Precīzi mēslot ar mainīgu slāpekļa devu var ar Yara Atfarm.

Kā jau rudenī noteikt slāpekļa devu, kas būs nepieciešama pavasarī?

Izmantojot rapša biomasas noteikšanu ar svēršanas metodi. Šo metodi plaši izmanto un atzīst Zviedrijā un pārējās Skandināvijas valstīs. Tādejādi nosakot iespējamo slāpekļa uzkrājumu rapša lapu masā. Vēlams izmantot Atfarm satelīta kartes ar biomasas attēlu. Augu masas svēršanai izvēloties vietas uz lauka ar augstāko biomasu (tumši zaļā krāsa) un vietas ar mazu biomasu (gaiši zaļā krāsa). Tad nākas strādāt ar rokām, kājām, svariem un nazi, nosakot reālo rapša biomasu kilogramos uz lauka pašiem. Pie tam ir vērts veikt 2-3 svērumus katrā no šīm vietām un izrēķināt vidējo. Piefiksējiet iegūtos skaitļus. Tādejādi tiks iegūtu izejas dati, lai izrēķinātu pavasarī paredzamās N tīrvielas vajadzību gan labākajā, gan sliktākajā lauka daļā. Pēc tam izmantojam aprēķinu formulu vai jau gatavu kalkulatoru.

Rapša svēršanas komplekts 

Šī metode ļaus paskatīties uz rapša lauku tuvāk un precīzāk. Veidojot sapratni par to, kāds augu skaits un, piemēram, rindstarpu platums un augu skaits uz laukuma vienību ir optimāls rapša augšanai, kopsakarībā ar rapša masu. Kā noteiktā biomasa rudenī korelē ar izmantotā slāpekļa daudzumu pavasarī un ražu.

Yara Atfarm satelītattēls biomasas atšķirību noteikšanai, 14.10.2022.

Kā tiekam pie rezultāta?

Nogriežot 1m² rapša augus rudenī un nosverot, var tikt iegūts svars sākot no dažiem simtiem gramu līdz pat 2-4 kg un vairāk. Tas tad arī nosaka, cik daudz slāpekļa 1 hektārā satur rapša lapu masa.

Cik daudz ir 1 m²?

Skaitļi, kuri tiek izmantoti aprēķinos.

Šim aprēķinam ir pieņemts, ka rapša lapas satur:

5,6 % N vai katrs viens kilograms rapša lapu masas satur 0,0056 kg/N vai 56 kg/ha.

Biomasa 1 kg/m² = 10 t/ha.

Slāpekļa saturs rapša lapās var variēt. Lai iegūtu precīzu rādītāju katram laukam, būtu jāveic lapu analīzes, kas nosaka N saturu lapu sausnā. Attēls zemāk satur datus par slāpekļa saturu rapša lapās, kas noteikts laboratorijā. Rapša lapas analizētas Yara Megalab.

Slāpekļa saturs rapša lapās, Yara Megalab, 53 paraugi, rudens 2020.-2022.

Formula*

Kā sākotnējā mērķa vērtība N izstrādei ir noteikts 159 kg/N uz ha.

OptN pavasarī=159 -1,1 x A - 1,1 x B + 0,021 x C

A= uzņemtais N rudenī (nosvērtā 1m² lapu masa x 56 kg)

B= augsnes minerālais slāpeklis kg/ha*

*(visprecīzāk zināms pēc augsnes N analīzēm agri pavasarī, bet parasti 10-15-20 kg/ha)

C=plānotā raža kg/ha

Piemērs

N vidējā vērtība 135 kg/ha/N

Pavasarī, ja ir būtiski lapu zudumi, ir nepieciešams veikt korekcijas, palielinot nepieciešamā slāpekļa daudzumu par 10 % un kopējā slāpekļa daudzuma sadalīju veidot tā, ka pirmajā papildmēslošanas reizē izlieto 60 % no kopējā N daudzuma. Pie normālas rapša lapu saglabāšanās pēc ziemas, N sadalījums var būt 50/50. Respektīvi, iegūto N vērtību izmantošanai Atfarm daliet atbilstoši rapša stāvoklim pavasarī.

Atfarm biomasas kartes un reālās situācijas uz lauka salīdzinājums

N - Kalkulators

Zviedrijā slāpekļa vajadzības noteikšanai ziemas rapsim tiek izmantots ”N - Kalkulators”, kas ir ’Svensk Raps’  uzturēts kalkulators.

Tas ir labi pārbaudīts  un pamatojas uz jau minēto uz slāpekļa satura noteikšanu rapša zaļajā masā veģetācijas sezonas beigās rudenī.

Aprēķinos tiek pieprasīts atzīmēt, vai ir izmantots augšanas regulators un iespējamais augsnes minerālā slāpekļa daudzums. Skatiet komentāru pie formulas augstāk.*

Slāpekļa tīrvielas nepieciešamība pavasarī ir 175 kg/ha, ja lapu masa 0,58 kg/m² un 93 kg/ha , ja lapu masa ir 1,9 kg/m².

Jautājums var rasties par rapša lapu masas zudumiem pēc ziemas. Jo lielāki ir lapu zudumi pēc ziemas, jo lielāki ir teorētiskie slāpekļa zudumi. Tomēr arī šis slāpeklis atgriežas atpakaļ augā pēc mineralizācijas. Tiesa, daļa tiek zaudēta gaisā kā NOx. Tomēr lielākā daļa tiek saistīta augsnes organiskajā daļā un atgriežas atpakaļ augā pavasara otrajā pusē. Veicot novērojums ar labi pārziemojušu rapsi un rapsi ar lapu zudumiem, tika novērots, ka spēcīgi augi rudenī pietiekami labi ataug. Ja cietis ir rapša augšanas centrs, rapsis spēj atjaunoties veidojot 3-4 sānu dzinumus. Tas prasa pietiekami daudz enerģijas un var radīt iespējamus ražas zudumus vai nesasniegt pilnu ražas potenciālu. Albin Gunnarson, (SFO, Zviedrija) uzskata, ja augs ir bijis pietiekami spēcīgs rudenī un nav zaudēts augšanas centrs, tas spēj atjaunoties pietiekami labi. Un korekcijas formulā nav nepieciešamas. Tomēr ir pieejami korekcijas koeficienti, parasti tas ir augstāk minēto 10 % robežās, kurus izmanto, lai aprēķinātu kompensējamo N daļu.

Vienā vai citā veidā veiktie aprēķini un rezultāts noteikti ļauj padomāt, cik pamatoti un precīzi pieņemam lēmumus par nepieciešamā mēslojuma daudzumu. Ja iegūtais N skaitlis šķiet pārāk mazs, varbūt ir vērts pamēģināt mēslot tieši šādi kaut vai nelielā lauka daļā. Un salīdzināt ieguvumus?

Yara Latvija rekomendē -  izmantojiet Yara izstrādāto programmu Atfarm lauku uzraudzībai ar satelīta palīdzību un mēslošanai ar mainīgām slāpekļa devām. Programma ir pieejama izmantošanai bez maksas vienu gadu pēc reģistrēšanās.

Uzzināt vairāk par Atfarm

Rakstu sagatavoja: Agnese Pinka, Yara Latvija agronome - konsultante

Foto: Daiga Sergejeva, Yara Latvija tirdzniecības pārstāve - agronome

¹Optimising the spring N fertilisation rate to winter oilseed rape Engström, L. Precision Agriculture and Pedometrics, Department of Soil and Environment, Swedish University of Agricultural Sciences, PO Box 234, SE-532 23 Skara, Sweden

²SCAN RAPE IN AUTUMN – CLEVERLY FERTILISE IN SPRING Bodo Hanns, Agri Con GmbH · Jahn. DSV- Innovation 2/2015