Yara N-Sensors

N-Sensors nodrošina, ka ikvienā lauka daļā tiek pielietots labākais un konkrētajai vietai optimālākais mēslojuma daudzums. Šī ierīce ir kļuvusi par precīzās lauksaimniecības tehnoloģisko etalonu.

N-Sensors: uz traktora uzstādāms tālvadības sensors

Konkrētās vietas mēslošana ar tieši tai piemērotu mēslojumu ir viens no precīzās lauksaimniecības galvenajiem mērķiem. Atšķirīga daudzuma izmantošana prasa arī precīzus un efektīvus lauksaimnieciskos instrumentus, lai spētu noteikt aktuālo pieprasījumu pēc konkrētām barības vielām. Tehniskie instrumenti, kas satur tālvadības sensorus, sniedz iespēju saņemt nepieciešamo informāciju ātri, precīzi un izmaksu ziņā efektīvi. N-Sensors ir radīts, lai noteiktu auga slāpekļa statusu, izmērot gaismas atstarošanas īpašības lapotnē, un dotu iespēju piemērot atšķirīgu mēslojuma daudzumu, traktoram atrodoties ceļā.

N-Sensora izmantošanas priekšrocības

• ikviena lauka daļa saņem tieši tai piemērotu, optimālu mēslojuma daudzumu
• visa lauka ietvaros tiek celts konkrētā kultūrauga potenciāls
• tiek palielināta mēslojuma izmantošanas efektivitāte
• tiek samazināts slāpekļa atlikumu daudzums augsnē pēc ražas novākšanas
• palielinās raža
• tiek panākta viendabīgāka produkcijas kvalitāte
• tiek samazināts ražas novākšanas laiks un izmaksas
• samazinās N zudumu vidē risks

Kā darbojas N-Sensors?

N-Sensors nosaka auga pieprasījumu pēc slāpekļa, veicot mērījumus par tā gaismas atstarošanu – mērījumu kopējā platība ir apmēram 50 m2. Mērījumi tiek veikti ik sekundi, un to dara sistēma, kas ir radīta, lai darbotos ar normālu darba ātrumu un uz visāda platuma darba virsmām (all bout widths). Lauksaimniecībā izmantotā sensoru tehnoloģija balstās uz tipisku augu veģetācijas procesā vērojamu gaismas atstarošanas līkni (typical light reflectance curve for vegetation). N-Sensors mēra gaismas atstarošanu īpašās viļņu joslās, kas ir saistītas ar hlorofila saturu augā un tā biomasu. Tas aprēķina reālo N uzņemšanu. Optimālais nepieciešamā mēslojuma daudzums tiek noteikts pēc N uzņemšanas reālajiem datiem, tos nosūtot atšķirīga daudzuma izsmidzināšanas vai devu sadalīšanas kontroles punktam, kas attiecīgi pielāgo vajadzīgā mēslojuma daudzumu.

Viss slāpekļa pieprasījuma noteikšanas un atbilstoša mēslojuma daudzuma pielāgošanas process notiek uzreiz, bez jebkādas laika nobīdes. Tas padara iespējamu „reālā laika lauksaimniecību”.

N-Sensora attīstība

Kompānijas attīstības rezultātā, to koordinējot Izpētes un attīstības centram Hanninghofā, Vācijā, 1999.gadā tika ieviests pirmais N-Sensors (klasiskais), ko bija paredzēts izmantot labībai.

Darbs pie N-Sensora attīstīšanas, lai, to izmantojot, varētu labāk sekot līdzi izmaiņām labības audzēšanā, kā arī to būtu iespējams izmantot plašākam kultūraugu klāstam, bija nepārtraukta kompānijas Yara Izpētes un attīstības programmas daļa. Laikā starp 1997.un 2010.gadu tika veikti vairāk nekā 250 izmēģinājumi, kas ļāvuši N-Sensoru uzlabot un papildināt ar jaunām programmām, piemēram, Absolūto-N kalibrēšanu eļļas rapsim.

N-Sensors un N-Sensors ALS – divas sistēmas, viena filozofija

2006.gadā Yara nāca klajā ar jauno N-Sensoru ALS (ALS- aktīvais gaismas avots), kas darbojas tāpat kā klasiskais N-Sensors- nosakot auga pieprasījumu pēc slāpekļa ar gaismas atstarošanas mērījumu palīdzību. Abas sistēmas izmanto vienus un tos pašus agronomiskos algoritmus, kas izstrādāti, balstoties uz lauka izmēģinājumiem, un kas ļauj piemeklēt konkrētajai vietai piemērotāko, optimālo mēslojumu. Abas šīs sistēmas ir savienotas ar transportlīdzekļu terminālu (vehicle terminal), kur GPS dati un informācija par augu tiek uzglabāti tālākai apstrādei.

Galvenā atšķirība starp abiem sensoriem ir tā, ka N-Sensoram ALS ir pašam savs iebūvēts gaismas avots. Tā vietā, lai mērījumiem izmantotu dienasgaismu, šis sensors pastāvīgi uz augu staro savu gaismas avotu, un tas tiek darīts, izmantojot Xenon zibspuldzes lampas un ierakstot informāciju par atstarošanu. Tādējādi N-Sensora ALS darbība ir neatkarīga no apkārtējiem apgaismojuma apstākļiem, turklāt tas ir izmantojams pat naktī.

Sasniegumi

• 2008.gadā N-Sensors ALS saņēma RASE zelta medaļu
• labības ražīgums, izmantojot agrāko mēslošanas intensitāti, pieauga par 3.5%
• rapša ražīgums, izmantojot Absolūto-N kalibrēšanu, palielinājās par 3.9%
• izmantojot N-Sensoru, radās slāpekļa ietaupījums līdz pat 14%
• slāpekļa izmantošanas efektivitātes paaugstināšanās samazināja „oglekļa pēdu” par 10-30%
• apvienotā veiktspēja palielinājās par 12-20%, pateicoties mazākai krišanai veldrē, mazākiem zudumiem un ātrākai ieplūdei
• krišana veldrē samazinājās par 80% (salīdzinot ar augiem, kam slāpeklis tika lietots saskaņā ar ierasto praksi)