Šobrīd daudzviet graudaugiem un rapsim ir grūti uzsākt normālu augšanu sliktās fosfora pieejamības dēļ. To izsauc ļoti zemās nakts temperatūras un līdz ar to augsne, kas nevar iesilt. To vēl vairāk var pasliktināt slikta vai novājināta sakņu sistēma, kas var būt cietusi no pārāk mitrām, vēsām augsnēm. Vai papildus vēl kāda cita barības elementa trūkums, kā, piemēram, mangāns vai slāpeklis. Labākais veids, kā ‘uzmundrināt’ augus, ir ātrā enerģija sakņu augšanai, kas iegūstama, izmantojot ārpussakņu fosforu.
Agrīnais attīstības periods pavasarī ir būtisks posms ražas veidošanai. Tā laikā tiek likts pamats auga kopējai biomasai, kuru veidos produktīvo stiebru skaits graudagiem vai dzinumu skaits rapsim. Liela biomasa ir būtisks priekšnoteikums, lai sasniegtu augstu ražu - pietiekama cerošana un produktīvo stiebru veidošanās, vai maksimāli daudz dzinumu veidošanās rapsim. Kopīgo dzinumu skaitu noteiks, pirmkārt, izsēto sēklu daudzums, augu izdzīvošana pavasarī, cerošana apstākļi vai zarošanās rapsim.
Graudaugiem produktīvo stiebru skaitu ietekmē dominējošie laika apstākļi sākot no sadīgšanas līdz 29. attīstība stadijai. Cerošanas stadija sākas pēc tam, kad trīs pirmās lapas ir pilnībā izaugušas un beidzas, kad ir sasniegts galīgais dzinumu skaits (īsi pirms AS 30) un sākas stiebrošana. Parasti tas notiek aprīlī, aprīļa vidū. Bet šogad daudzviet cerošana jau bija notikusi vēlā rudenī, šur tur sasniedzot attīstības stadiju, ko parasti novērojam pavasarī. Līdz ar to arī stiebrošana dauzdviet jau ir sākusies. Salīdzinoši intensīvā augšana rudenī un veģetēšana ziemā, pieprasīja arī attiecīgu barības vielu patēriņu. Līdz ar to daudzviet augi izskatās acīmredzamā badā. Un to pastiprina fosfora trūkums.
Daudzviet ir novērojams kā barības vielu trūkums, īpaši slāpekļa un fosfora, šobrīd ierobežo tik svarīgo pavasara augšanu un attīstību, tādējādi limitējot produktīvo stiebru attīstību. Tas ir īpaši nozīmīgi apstākļos, kad attīstība tiek kavēta, ja ir dominējoši vēsi apstākļi, kā šogad- proti stiprs aukstums.
Vietās, kur augsnes ir pārmitras, var tikt samazināta cerošana par 40% līdz 85% (Malik et al, 2001). Ir ierobežota ne tikai cerošanas spēja, bet arī sakņu izmērs un arhitektūra. Vājās saknes samazina barības vielu uzņemšanas iespējamību, padarot augus īpaši jutīgus pret stresa periodiem sezonas sākumā.
Lai augiem dotu vislabākās iespējas spēcīgai attīstībai pavasarī, būtiski ir koncentrēties uz tām barības vielām, kuru pieejamība, iespējams, ir ierobežota. Fosfora saturs augsnē un augsnes procesi nosaka to, cik daudz ir augiem pieejamais fosfors. Kā zināms, tas ir atkarīgs no temperatūras un tā, ka pazemināta augsnes temperatūra samazina fosfora pieejamību.
Graudaugi, kas aug un attīstās šādās zemās temperatūrās (aptuveni 5 - 6 ° C), potenciāli izsmeļ šo nelielo, pieejamo fosfora daudzumu. Slikta fosfora piegāde ierobežo saules enerģijas pārvēršanu augu ķīmiskajā enerģijā (ATP), kas tiek izmantota fotosintēzes laikā un kas stimulē augšanu un attīstību. Visbeidzot vizuāli mēs to novērojam kā paaugstinātu antociānu veidošanos ( mēs sakām – augs ir zils, bet patiesībā tas ir gaiši violets). Un tās ir ar aci redzamās fosfora trūkuma pazīmes.
Ir risinājumi, kas var palīdzēt augiem pārvarēt šo problēmu. Pirmkārt, apsveriet kā veidot spēcīgāku sakņu sistēmu, lai nodrošinātu labāku piekļuvi pieejamajām barības vielām. Viens no veidiem, kā veidot lielāku un spēcīgāku sakņu sistēmu, ir fosfora izmantošana caur lapām. Pētījumi rāda, ka fosfora smidzināšana AS 25 - 29 var ievērojami palielināt sakņu izmēru.
Ārpussakņu mēslošana ar fosforu augam dod “enerģijas stimulu”, stimulējot sakņu un attiecīgi dzinumu augšanu. Tas ne tikai dod tūlītēju ieguvumu, pateicoties auga atjaunošanai, bet arī palielina noturību, ļaujot pārvarēt iespējamos papildu stresa momentus, piemēram, sausumu pavasara un vasaras mēnešos.
Otrkārt, ir svarīgi saprast potenciālo augsnes barības vielu piegādi no augsnes. Fosfora ‘’injekcija’’ caur lapām, veido papildu prasības pēc barības vielām no augsnes, lai nodrošinātu atjaunoto augšanu. Kā minēts, pastāv iespēja, ka aukstajās mitrās augsnēs ir ļoti ierobežots pieejamā fosfora krājums, kas ātri tiks izsmelts. Tāpēc, lai nodrošinātu radītā augšanas ‘’impulsa’’ turpināšanos, nodrošiniet augiem svaigu fosforu, piemēram, izmantojot YaraMila STARTER NPK (S) 18-11-13 (7) vai YaraMila RAPS NPK (S) 17-11-12 (10).
YaraVita ārpussakņu fosfora mēslojums - YaraVita KOMBIPHOS vai YaraVita ZEATREL - kombinācijā ar YaraMila NPK (S) stimulēs augus ātrākai augšanai un attīstībai, lai atgūtu un veidotu biomasu labākai ražai. Nesenie Yara izmēģinājumi liecina, ka kviešu raža palielinās no 0,23 līdz 0,6 t/ha.
YaraVita KOMBIPHOS vai YaraVita ZEATREL ar devu 3-5 l/ha, sniegs tik nepieciešamo “enerģijas stimulu”, lai augi atgūtos. Ideāli, ja ir iespējams izmantot YaraMila STARTER NPK (S) 18-11-13 (7) vai YaraMila RAPS NPK (S) 17-11-12 (10), lai pēc tam, kad augs ir atguvies, tiktu pie svaiga fosfora un kālija.
Agnese Pinka, Yara agronome Latvijā