Yara ir cieši saistīta ar pārtikas drošuma globālajiem izaicinājumiem. Pārtika ir viena no trim pamatjomām, kur mēs spējam radīt būtisku ietekmi. Kompānijai Yara ir vairāk nekā simts gadu pieredze minerālmēslu ražošanā un izmantošanā, tāpēc varam apgalvot, ka pārtikas ražošana ir viens no virzieniem, uz ko ir vērsta arī mūsu darbība – tā atrodas mūsu interešu kodolā.
Parasti kā viens no galvenajiem mūsdienu uzņēmējdarbības uzdevumiem tiek minēta nepieciešamība pabarot visus pasaules iedzīvotājus, kuru skaits 2050.gadā tiek prognozēts 9 miljardu apmērā. Planētas iedzīvotāju skaita pieaugums un pārtikas patēriņa kāpums, ko ir sekmējusi ekonomiskā izaugsme, līdz minētajam gadam pieprasa pārtikas ražošanas palielinājumu par 70 %, salīdzinot ar šābrīža situāciju.
Šis ievērojamais ražošanas pieaugums ir jāsasniedz, izvairoties no dabas resursu noplicināšanas – ir jāizvairās no lauksaimniecisko zemju platības palielināšanas, jo zemes izmantošanas mērķa maiņa izraisa globālo sasilšanu; tāpat ir jāatsakās no saldūdens izmantošanas lauksaimniecībā – šis process jau tagad konfliktē ar pārējiem ūdens izmantošanas veidiem.
Lauksaimniecība ir atbildīga par lielāko daļu siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu, kas, savukārt, ietekmē lauksaimniecisko produktivitāti. Yara pārstāv viedokli, ka arī lauksaimniecība var būt daļa no šīs problēmas risinājuma. Var tikt celta ražība, un tādējādi zemju atmežošana lauksaimnieciskām vajadzībām samazināsies. Būtiska loma „oglekļa pēdas” mazināšanā minerālmēslos var būt arī jaunajām tehnoloģijām un mūsdienīgai saimniecību pārvaldībai.
Atbilde drīzāk ir meklējama pārtikas drošumā, nevis saražotajā apjomā. Teorētiski jau tagad visā pasaulē ir pietiekami daudz pārtikas, lai novērstu badu. Taču pārtikas drošuma prasības pieprasa ne vien pietiekamu pārtikas apjomu, bet arī to, lai tā būtu ar apmierinošu uzturvērtību, par pieejamām cenām, un iegūstama jebkurā laikā un vietā, kur vien dzīvo cilvēki.
Mūsdienās aptuveni miljardam cilvēku netiek nodrošināta vērtīga un kvalitatīva pārtika, galvenokārt šāda situācija ir vērojama Dienvidāzijā un tajā Āfrikas daļā, kas atrodas Sahāras lejpusē. Paradoksāli, bet aptuveni puse no izsalkušajiem paši ir lauksaimnieki, kas dzīvo uz iztikas minimuma sliekšņa un pārtiek no ražošanas pārpalikumiem, kas nesniedz pietiekamu uzturvērtību – tikai tā viņi spēj nodrošināt savus nelielos ienākumus.
Līdz šim lauksaimnieki visā pasaulē ir spējuši palielināt produktivitāti proporcionāli iedzīvotāju skaita pieaugumam. Kopumā tas ir bijis iespējams, izmantojot modernās tehnoloģijas, kā arī – apstrādājot vairāk zemes. Taču nu mēs vairs nevaram paļauties uz lauksaimnieciskās zemes platību pieaugumu. Risinājumi ir jāmeklē produktivitātes celšanā, kas balstītos uz arvien progresīvākām tehnoloģijām, liekot pamatus ilgtspējīgai lauksaimniecībai.
Galvenā globālā atbilde ir jāgūst, panākot ilgtspējīgu lauksaimnieciskās produktivitātes pieaugumu. Pēdējo gadu laikā ražu pieaugums kopumā ir samazinājies, tādējādi izraisot nozares spēlētāju bažas. Bieži vien tas tiek skaidrots ar pēdējās dekādēs veiktām pārāk zemām investīcijām lauksaimniecībā, zināšanu trūkumu un neattīstītu infrastruktūru, kā arī nereti šī joma netiek izvirzīta politisko prioritāšu augšgalā.
Šobrīd gan lauksaimniecībai visā pasaulē tiek veltīts arvien vairāk uzmanības, kā rezultātā tās problēmas tiek risinātas visdažādākajos veidos, piemēram, īstenojot globālo kooperāciju un publiskās – privātās partnerības projektus. Yara speciālisti turpina vadīt diskusijas par pārtikas drošumu un skaidrot to, kā lauksaimniecība ir saistīta ar klimata pārmaiņām. Jāatzīst, ka izpratne par šo procesu savstarpējo sakaru visā pasaulē turpina palielināties.
No vienas puses, arvien vairāk pasaules līderu uzmanības tiek veltīts Āfrikas lauksaimniecībai – tur joprojām ražas ir krietni zemākas, nekā citos reģionos, un turpina pieaugt izsalkušo un nepilnvērtīgu uzturu saņemošo cilvēku skaits. Vienlaikus tiek paredzēts, ka lielu šī kontinenta daļu jau drīzumā skars klimata izmaiņas.
Āfrika ir atpalikusi savas lauksaimnieciskās prakses attīstībā, un augsnei šajā kontinentā bieži vien tiek konstatēta ievērojama barības vielu samazināšanās. Tāpēc pēdējo desmit gadu laikā ir vērojama pārsteidzoša atsaucība aicinājumam uz Āfrikas Zaļo revolūciju. Lai atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecisko attīstību šajā reģionā, ir pieliktas ne vien lokālas, bet arī globālas pūles, un tas tiek atzīts par panāktās izaugsmes dzinējspēku.
Yara pārtikas problēmu risināšanā ir iesaistīta dažādos līmeņos. Mēs atrodamies ilgtspējīgas lauksaimniecības piemēru vadošajā pozīcijā, kas panākts, izmantojot savas zināšanas par agronomiju, un, nenoliedzami, mūsu spēks ir arī globālajā izvietojumā. Tādējādi mēs varam piedāvāt līdzekļus un risinājumus ražas uzlabošanai, akcentēt lauksaimnieciskās „oglekļa pēdas” jautājumu visā pasaulē un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti.
Yara iniciē visiem izdevīgas partnerattiecības un aktīvi iesaistās inovatīvos projektos – tai skaitā, sadalot kompetences ar mērķi uzlabot lauksaimniecisko produktivitāti. Mūsu galvenā globālā ietekme ir tieši attiecināma uz pārtikas ražošanu.
Mēs visas pasaules lauksaimniekiem nodrošinām dažādus risinājumus, no kuriem īpaši jāuzsver mūsu Kultūraugu barošanas koncepcija, kas ir saistīta arī ar mūsu Precīzās lauksaimniecības instrumentiem. To abu mērķis ir optimizēt resursu izmantošanas efektivitāti un veicināt saimniecību rentabilitāti – kas arī ir ilgtspējīgas lauksaimniecības galvenie elementi. Būtiska risinājuma daļa ir minerālmēsli, un īpaši efektīvi ir uz nitrātiem bāzēti minerālmēsli. Kompānijas Yara risinājumi piedāvā uzlabot produktivitāti, optimizējot mēslošanu, kā rezultātā bieži vien tā ir nepieciešama retāk un mazākos apjomos, tādējādi radot mazāku „oglekļa pēdu”.
Tāpat mēs ietekmējam šo nozari ar savu globālo darbību, iesaistoties ieinteresēto pušu dialogos par pārtikas, vides, resursu un lauku nabadzības jautājumiem. Paužam savu viedokli mēslojuma un lauksaimniecības portālā, bet starptautiskajā arēnā – ietekmējam globālo dienaskārtību.
Savā pamatdarbībā mēs tiecamies pēc nepārtraukti atjaunotas izziņas par pārtikas drošumu, radot ietekmi caur: