Testēšanas ražotnē Notodenā, Norvēģijā, tiek izstrādāts pasaulē pirmais slāpekļa mēslojums „Norgessalpeter” (kalcija nitrāts). Šis produkts bāzējas uz Birkelanda un Eida izgudrojumu – izmantot hidroelektrisko spēku, lai iegūtu slāpekli no gaisa.
Ar katru gadu izteiktāk iezīmējas tendence, ka apstrādātā zeme nespēj nodrošināt pietiekami daudz pārtikas planētas pieaugošajam iedzīvotāju skaitam. 20. gadsimta sākumā tas satrauc nozari gan Eiropā, gan Āzijā, Austrālijā un Amerikā, un britu ķīmiķis Viljams Krūks savā slavenajā runā 1898. gadā brīdina, ka Anglija un citas civilizētās nācijas saskarsies ar draudiem, ka tām pietrūks pārtikas.
Sprādzienbīstamās ziemas dienas
Profesors Kristians Birkelands bija entuziastisks vīrs. Viņš nolēma piesaistīt naudu, kas nepieciešama iecerētajiem pētījumiem, veicot izgudrojumus. 1901. gadā viņš sāk darbu, kas rezultējas ar elektriskā lielgabala izstrādi.
Mēslojuma nozares vīzija Norvēģijā paredzēja balstīties uz eksperimentiem un reāla mēroga izmēģinājumiem, kā rezultātā nozarei tiek piesaistīti nopietni investori.
„Norsk Hydro” dibināšanai vajadzēja notikt agrāk, taču, lai tas īstenotos, bija jāsatiekas ļoti aizņemtiem cilvēkiem. Līdz ar to kompānijas izveides dokumenti tiek parakstīti 1905. gada 2. decembrī Sema Eida birojā Kristiānijā (tagadējā Oslo).
Nedaudz no mūsdienu Norvēģijas
1905. bija gads, kad Norvēģija, viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm, izstājās no savienības ar Zviedriju, lai turpmāk demonstrētu savu spēku kā neatkarīga tauta.
Kristians Birkelands, Sems Eids un Markus Valenbergs tiek uzskatīti par „Hydros” dibinātājiem. Katrs no viņiem bija savā ziņā neparasts. Viņu spēku apvienojums konkrētajā vēsturiskajā brīdī bija veiksmīga apstākļu sakritība.