Notodenā tiek izveidota liela mēroga produkcijas ražotne, kas cita starpā izmanto arī enerģiju. Notiek arī ražotnes Rjukanā būvniecība. Abas šīs rūpnīcas ir apmeklējis Siāmas karalis Čulalongkorns.
Kompānijas „Hydro” pirmie rūpnieciskie un hidroelektriskie projekti varēja izveidot Notodenu par īstu ziemeļu Klondaiku, taču šī sākotnēji tik straujā attīstība drīz vien tiek aizēnota – Rjukanā ieguldītās investīcijas tai ļauj attīstīties vēl straujāk.
Jaunā spēkstacija pie Svelgfosas ūdenskrituma, netālu no Notodenas, varētu saražot 30 000 zirgspēku enerģijas, kas būtu aptuveni tikpat, cik hidroelektriskā spēka produkcijas kopumā tiek saražots Norvēģijā triju gadu laikā. Tajā laikā tā būtu lielākā Eiropā un otra lielākā pasaulē.
Sabiedrība, kurā „Hydro” sākotnēji darbojās, 20. gadsimta sākumā bija neliela. Pavisam drīz sākās industrializācija un notika strauja hidroelektrostaciju attīstība, kas radīja lielas izmaiņas arī ražošanas attīstībā Notodenā.
Kompānijas „Hydro” akcionāru sapulcē 1905. gadā Kristians Birkelands tiek iecelts par kompānijas tehnisko konsultantu uz visu atlikušo mūžu. Viņa gada alga tiek noteikta 5 000 NOK, kas ir tikpat, cik viņš saņem kā augstskolas profesors.
Karš un sarežģītie lēmumi
No globālās perspektīvas raugoties, ir redzamas skaidras debesis – norāda premjerministrs Gunnars Knudsens Norvēģijas konstitūcijas simtgades svinībās 1914. gada maijā. Līdz ar to nav brīnums, ka Pirmā pasaules kara sākums tā paša gada jūlijā / augustā pārsteidz gan kompāniju „Hydro”, gan norvēģus kopumā nesagatavotus.
Pirmais pasaules karš uzdzen pārtikas cenas Norvēģijā satriecošos augstumos, kā rezultātā cilvēki ar ierindas algu kļūst mazturīgi. Notodenā situācija kļūst tik nopietna, ka daudzi nebūtu pārdzīvojuši kara gadus, ja nebūtu „Hydro” dalīto maizes kuponu.
Turpmākajos gados pēc „Hydro” sākotnējās darbības Telemarkā, Norvēģijā, kompānija pakāpeniski sāk nopietni pievērsties izpētei, attīstot jaunus ražošanas procesus un uzlabojot kompānijas mēslojuma ražošanas tehnoloģiju.